EM nodod saskaņošanai jaunu likumu dzīvojamo telpu īres tirgus attīstībai un īrnieku plašākai aizsardzībai

EM nodod saskaņošanai jaunu likumu dzīvojamo telpu īres tirgus attīstībai un īrnieku plašākai aizsardzībai

Rīga, 12.okt., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

"Šovasar parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Šodien saskaņošanai nodotais likumprojekts ir nākošais solis, ko speram uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, investīciju piesaistei un ēnu ekonomikas mazināšanai," sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa.

Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Savukārt iepriekš noslēgtais īres līgums būs saistošs jaunajam ieguvējam tikai tad, ja īres līgums būs nostiprināts zemesgrāmatā. Šāda publiski pieejama informācija ļaus mazināt ēnu ekonomiku īres tirgū, norādīja EM.

Likumprojekts paredz īres tiesību nostiprinājuma lūdzējus atbrīvot no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām, kā arī paredz iespēju, ka nostiprinājuma lūgumus apliecināt bez maksas zemesgrāmatu nodaļā, tādējādi neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam.

Ministrijā atzīmēja, ka līdz ar jauno regulējumu būtiski tiks mainīta tiesvedības kārtība atsevišķos no īres tiesiskajām attiecībām izrietošajos jautājumos. Likumprojektā iekļautas normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu likumprojektā noteiktajos gadījumos (termiņa notecējums, īres maksas parāda gadījumā, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā).

EM uzsvēra, ka piedāvātais risinājums atšķirībā no pastāvošā regulējuma, kas paredz visu strīdu izšķiršanu prasības kārtībā, būtiski paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku, samazinās ar to saistītās izmaksas, kā arī būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem, tādā veidā padarot rentablu jaunu īres namu būvniecību. Ņemot vērā minēto, EM līdz ar šo likumprojektu ir sagatavojusi un virza arī attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā. Vienlaikus ir sagatavoti arī grozījumi Notariāta likumā un likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Tāpat kā būtisku izmaiņu, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, EM min regulējuma maiņu saistībā ar īres līguma termiņu - īres līgumu turpmāk vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju nebūs noslēgts jauns īres līgums. Līguma termiņa kontekstā EM norāda - tāpat kā līdz šim, īrniekam īres tiesisko attiecību laikā bez īpaša pamata būs iespēja uzteikt līgumu, brīdinot izīrētāju vienu mēnesi iepriekš; savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības - ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par no īres līguma izrietošo saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu īres tiesisko attiecību laikā tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no šobrīd spēkā esošā, likumprojektā paredzēts pārejas regulējums atbilstoši kuram līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim iepriekš noslēgtie īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā.

Tāpat paredzēts izīrētāja un īrnieka, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu. Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

Pēc saskaņošanas likumprojekts vēl jāpieņem Ministru kabinetam un Saeimai. Pēc jaunā likuma spēkā stāšanās tas aizstās šobrīd spēkā esošo likumu "Par dzīvojamo telpu īri".

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes